Masļeņica
| Masļeņica | |
|---|---|
 Krievu gleznotāja Borisa Kustodjeva 1919. gada glezna „Masļeņica” Īzaka Brodska muzejā Sanktpēterburgā | |
| Oficiālais nosaukums | Masļeņica |
| Atzīmē | krievi, ukraiņi un baltkrievi |
| Paražas | dažādu miltu izstrādājumu cepšana, ciemošanās, pikošanās, braukšana ar kamanām, pārģērbšanās |
| Datums | nedēļu pirms Lielā gavēņa (2019. gadā no 4. līdz 10. martam) |
| Biežums | Katru gadu |
Masļeņica (krievu: Мaсленица, ukraiņu: Масниця, baltkrievu: Масленіца — 'sviesta nedēļa') ir nedēļu (vai trīs dienu) ilgi austrumslāvu svētki pirms Lielā gavēņa,[1] kas saistīti ar atvadīšanos no ziemas un pavasara sagaidīšanu.[2]
Par Masļeņicu sauca arī salmu lelli ar pankūku vai pannu rokā, ko svētku noslēgumā auglības veicināšanas rituālā sadedzināja, noslīcināja vai saplēsa un apglabāja.[2]
No 2010. gada 8. līdz 14. februārim Krievijā notika aptuveni 500 dažādi ar Masļeņicu saistīti pasākumu, un saskaņā ar socioloģijas aptaujām Masļeņicu svinēja aptuveni 80% Krievijas iedzīvotāju.[3]
Paražas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kaut arī tās nosaukums saistīts ar kristietībā noteikto aizgavēni pirms Lieldienu Lielā gavēņa, Masļeņicā saglabājušās ļoti daudzas pagāniskās paražas — karnevālu rīkošana, braukšana trijjūgos,[2] dažādu miltu izstrādājumu — pankūku, tostarp bliņu, bet ukraiņiem un baltkrieviem arī vareņiku un siera plācenīšu — cepšana un izēšanās. Daudzviet Masļeņicai gatavojās jau vairākas dienas iepriekš.[1]
Katrai Masļeņicas dienai bija savas īpašas paražas, Pirmdienā notika Masļeņicas sagaidīšana, salmu lelles gatavošana un ar to saistītie rituāli, kā arī ciemošanās un pankūku cepšana. Otrdienā sākās rotaļas un neprecētie puiši meklēja iespējamās līgavas vedībām pēc Lielā gavēņa. Trešdienā vīrs un pārējie radinieki ciemojās pie vīra sievasmātes. Ceturtdienā sākās lielākas svinības un notika dažādas sacensības — dūru cīņas, braukšana kamanās, sniega pilsētiņas ieņemšana u.c. —, kā arī dzīrošana, dziedāšana, pārģērbšanās un citas nodarbes. Piektdienā savukārt pie vīra ciemojās sievasmāte ar savām draudzenēm. Sestdienā pie jaunās sievas ciemojas vīra māsas un citi radinieki, bet svētdienā bija svētku kulminācija, kurā draugi un radinieki viens otram lūdza piedošanu. Pāri palikušo ēdienu sadedzināja. Sadedzināja arī Masļeņicas lelli, kuras pelnus izkaisīja pa laukiem.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 Jūlija Dibovska. «Masļeņica – austrumslāvu lielie izēšanās svētki». Latvijas Avīze, 2017. gada 26. februāris. Skatīts: 2019. gada 16. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Mitoloģijas enciklopēdija 2. Rīga : Latvijas enciklopēdija. 1994. 333. lpp. ISBN 5-89960-044-6.
- ↑ «Krievijā sāk svinēt Masļeņicu». jauns.lv. 2010. gada 8. februāris. Skatīts: 2019. gada 16. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Masļeņica.
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar tradīcijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |