Oto Hāns

Oto Hāns; Otto Hahn
Oto Hāns 1938. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1879. gada 8. martā ; Frankfurte pie Mainas, Vācijas impērija; (mūsdienās Vācija)
Miris	1968. gada 28. jūlijā (89 gadi); Getingene, Lejassaksija, Vācija
Tautība	vācietis
Vecāki	Heinrihs Hāns, Šarlote Hāna (dzim. Gīze)
Brāļi	Kārlis, Heiners, Jūliuss
Dzīvesbiedre	Edīte Hāna (dzim. Junghansa)
Bērni	Hanno
Paraksts
Zinātniskā darbība
Zinātne	radioķīmija, kodolķīmija
Darba vietas	Marburgas Universitāte, Londonas Universitātes koledža, Ķeizara Vilhelma institūts
Alma mater	Marburgas Universitāte
Pasniedzēji	Ādolfs fon Beiers, Viljams Remzijs, Ernests Rezerfords
Studenti	Fricis Štrasmanis
Sasniegumi, atklājumi	radioaktīvo elementu atklāšana (1905-1921), ; protaktīnijs (1917), ; kodolizomēri (1921), ; urāna kodolu dalīšanās (1938)
Apbalvojumi	1944. gada Nobela prēmija ķīmijā

Oto Hāns (vācu: Otto Hahn; dzimis 1879. gada 8. martā, miris 1968. gada 28. jūlijā) bija vācu ķīmiķis, 1944. gada Nobela prēmijas ķīmijā laureāts, jo 1938. gadā atklāja urāna kodolu dalīšanos, kas lika pamatus kodolieročiem un kodolenerģētikai. Prēmiju Zviedrijas karalis pasniedza 1946. gadā.

Tiek dēvēts par "kodolķīmijas tēvu". Nacistu idejisks pretinieks, kaut arī palika strādāt Vācijā arī nacistu laikā. Pēc Otrā pasaules kara oponēja kodolieroču attīstīšanai. Pēdējais Ķeizara Vilhelma biedrības un pirmais Maksa Planka biedrības prezidents.

Dzimis Frankfurtē pie Mainas, pārtikuša uzņēmēja ģimenē. Studēja Marburgas Universitātē. Strādājis Minhenē, Londonā. Cieši sadarbojies ar Hermani Fišeru, Līzi Meitneri. Pirmā pasaules kara laikā Friča Hābera vadībā dienēja ķīmiskajā karaspēkā. Pēc kara beigām turpināja pētījumus.

Ārējās saites

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Priekštecis:
Ģerģs Heveši

Nobela prēmija ķīmijā
1944

Pēctecis:
Arturi Ilmari Virtanens