Fēru valoda

Fēru valoda ; føroyskt mál
Izruna:	IPA: [ˈføːɹɪst ˈmɔaːl], [ˈføːɹɪʂt ˈmɔaːl]
Valodu lieto:	Fēru Salas, Dānija, Norvēģija
Pratēju skaits:	60 000—80 000
Valodu saime:	Indoeiropiešu; Ģermāņu valodas; Ziemeļģermāņu valodas; Rietumskandināvu valodas; Fēru valoda
Rakstība:	Latīņu alfabēts (Fēru ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Fēru Salas Minoritātes valoda; Dānija; Grenlande;
Regulators:	Fēru valodas komiteja
Valodas kodi
ISO 639-1:	fo
ISO 639-2:	fao
ISO 639-3:	fao
	Fēru valodas izoglosas
	Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus.

Fēru valoda^[1] jeb fēriešu valoda (føroyskt mál, izrunā: /ˈføːɹɪst ˈmɔaːl/) ir valoda, ko prot aptuveni 48 000 cilvēku Fēru Salās, kā arī aptuveni 12 000 fēriešu Dānijā. Tā ir viena no divām oficiālajām valodām Fēru Salās (otra ir dāņu valoda). Fēru valoda pieder ģermāņu valodu saimei, ziemeļģermāņu atzaram; radnieciski vistuvākās ir islandiešu valoda un norvēģu valoda. Fēru valoda ir radusies no sennorvēģu valodas.

Vēsture

1937. gadā fēru valoda aizstāja dāņu valodu kā oficiālo mācībvalodu skolās, 1938. gadā to ieviesa kā baznīcas valodu un 1948. gadā kā nacionālo valodu Fēru Salās (Home Rule Act of the Faroes). Tomēr fēru valoda nekļuva par pilnīgu vispārējās saziņas valodu plašsaziņas līdzekļos līdz 1980. gadiem. Mūsdienās dāņu valoda Fēru salās ir svešvaloda, ko kā pirmo valodu apgūst tikai 5% salu iedzīvotāju. Pārējiem skolēniem tā jāapgūst no 3. klases līdz skolas beigšanai.

Alfabēts

Fēru alfabēts sastāv no 29 burtiem:

burts	IPA
burts	īsais	garais
A, a	/a/	/ɛa/
Á, á	/ɔ/	/ɔa/
B, b	/p/
D, d	/t/
Ð, ð	/j/, /w/, /v/
E, e	/ɛ/	/eː/
F, f	/f/
G, g	/k/, /tʃ/, /j/, /w/, /v/

burts	IPA
burts	īsais	garais
H, h	/h/
I, i	/ɪ/	/iː/
Í, í	/ʊi/	/ʊiː/
J, j	/j/
K, k	/kʰ/, /tʃʰ/
L, l	/l/, /ɬ/
M, m	/m/

burts	IPA
burts	īsais	garais
N, n	/n/
O, o	/ɔ/	/oː/
Ó, ó	/œ/	/ɔuː/
P, p	/pʰ/
R, r	/ɹ/, /ɻ/
S, s	/s/, /ʃ/
T, t	/tʰ/

burts	IPA
burts	īsais	garais
U, u	/ʊ/	/uː/
Ú, ú	/ʏ/	/ʉuː/
V, v	/v/, /ʋ/, /f/
Y, y	/ɪ/	/iː/
Ý, ý	/ʊi/	/ʊiː/
Æ, æ	/a/	/ɛaː/
Ø, ø	/œ/	/øː/

Paskaidrojumi:

Ð, ð nekad nav vārda sākumā, bet var būt kā lielais burts kartēs vai uzņēmumu zīmolu simbolos, piemēram, SUÐUROY (Dienvidu salā).
Ø, ø var tikt rakstīts arī kā ö poētiskā valodā, kā Föroyar (Fēru salas). Rokrakstā un mazsvarīgos tekstos ir iespējams arī Ő, ő.
Izplatīti fēriešu uzvārdi ir Lützen, Müller, Winther vai kristiešu vārds Zacharias. Hammershaimba pareizrakstībā tika lietots arī x, piemēram, Saxun vārdam Saksun.
Līdz ar fēru valodas normēšanu un pielīdzināšanu latīņu, angļu, dāņu, zviedru, norvēģu, somu un citām valodām, vecnorvēģu un mūsdienu islandiešu burts þ ir pazaudēts. Fēru valodā pārceltiem vārdiem tas ir rakstīts kā <t> vai kā <h> un ja tiek transkribēts islandiešu vārds, lieto <th>.