Pāriet uz saturu

Transneptūna objekts

Vikipēdijas lapa
Transneptūna objekti.

Transneptūna objekts ir Saules sistēmas debess ķermenis, kura orbīta atrodas tālāk par Neptūna orbītu jeb tālāk par 30 AU no Saules.

Transneptūna objekti veido Koipera joslu,izkliedēto disku un Orta mākoni.[1]

Pirmais atklātais transneptūna objekts (TNO) bija pundurplanēta Plutons, kuru 1930. gadā atklāja amerikāņu astronoms Klaids Tombo. Nākamo TNO atklāja tikai 1992. gadā, tas bija klasiskais Koipera joslas objekts (15760) 1992 QB1 jeb kjubivano,[2] kuru atklāja Deivids Džūits (David C. Jewit) un Džeina Lū (Jane X.Luu) ar 2,2 m teleskopu Maunakea kalna virsotnē.[3] 2015. gada februārī jau bija zināmi vairāk kā 1650 transneptūna objekti.[4] Lielākie zināmie transneptūna objekti ir Erīda, Plutons, Makemake, 2007 OR10, Haumeja, Kvavars, Sedna, Orks, 2002 MS4 un Salacija.

Transneptūna objektus iedala vairākās grupās pēc attāluma no Saules un orbītu parametriem:

  • Koipera joslas objekti — objekti ar vidējo attālumu no Saules starp 30 un 55 AU, ar gandrīz riņķveida orbītām un nelielu orbītas slīpumu pret ekliptiku. Koipera joslas objektus sīkāk iedala:
    • Rezonantie Koipera joslas objekti — atrodas noteiktā rezonansē ar Neptūnu. Sastopami objekti ar 4:3; 5:3 un 2:1 rezonansēm, bet visvairāk ir objektu ar 3:2 rezonansi. Šeit pieder arī Plutons un objektus ar šādu rezonansi sauc par plutino.
    • Klasiskie Koipera joslas objekti — tiem nav rezonanses ar Neptūnu un tie pārvietojas pa gandrīz riņķveida orbītām. Šeit pieder (15760) 1992 QB1, Kvavars un Makemake.
  • Izkliedētā diska objekti — tālāki objekti ar ļoti eliptiskām un slīpām orbītām. Lielākais grupas pārstāvis ir pundurplanēta Erīda.
  • Nošķirtie objekti[2] — objekti, kuru perihēliji atrodas ārpus Neptūna gravitācijas ietekmes. Pašreiz ir zināmi vismaz 9 šādi objekti.[5] Daži avoti šeit pieskaita Sednu.
  • Orta mākoņa objekti — atrodas Orta mākonī apmēram 2 000 līdz 100 000 AU attālumā no Saules. Mākoņa robežas precīzi nav zināmas. Pie iekšējā Orta mākoņa objektiem pieder Sedna un 2012 VP113.[6]
  1. Classifying Solid Planetary Bodies
  2. 2,0 2,1 I.Vilks Astronomijas vārdnīca, LU Akadēmiskais apgāds, 2014, ISBN 978-9984-45-857-1
  3. Zvaigžņotā debess, 2006/07 Ziema
  4. JPL Small-Body Database Search Engine orbital class (TNO)
  5. Dynamical classification of trans-neptunian objects: Probing their origin, evolution, and interrelation
  6. «Known Extreme Outer Solar System Objects». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 25. martā. Skatīts: 2015. gada 23. februārī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
pFad - Phonifier reborn

Pfad - The Proxy pFad of © 2024 Garber Painting. All rights reserved.

Note: This service is not intended for secure transactions such as banking, social media, email, or purchasing. Use at your own risk. We assume no liability whatsoever for broken pages.


Alternative Proxies:

Alternative Proxy

pFad Proxy

pFad v3 Proxy

pFad v4 Proxy