sinā

See also: Appendix:Variations of "sina"

Livonian

Alternative forms

• sa

Etymology

From Proto-Finnic *cinä, from Proto-Uralic *tinä.

Pronunciation

• IPA^(key): /sinɑː/

Pronoun

sinā

1. you; second person pronoun, referring to the addressee

Declension

Declension of sinā (7)

	singular (ikšlug)	plural (pǟgiņlug)
nominative (nominatīv)	sinā sa	tēg teg
genitive (genitīv)	sin	täd
partitive (partitīv)	sīnda	tēd̦i
dative (datīv)	sinnõn sin	täddõn tän
instrumental (instrumentāl)	sinkõks	tädkõks
illative (illatīv)	sinnõ sinxnõz	tēži
inessive (inesīv)	sinsõ	tēši
elative (elatīv)	sinstõ	tēšti

See also

• minā, ma
• tämā, ta

References

Renāte Blumberga, Tapio Mäkeläinen, Karl Pajusalu (2013), Lībieši: vēsture, valoda un kultūra, Rīga: Līvõ Kultūr sidām, →ISBN

Pali

Alternative forms

Alternative scripts

• 𑀲𑀺𑀦𑀸 (Brahmi script)
• सिना (Devanagari script)
• সিনা (Bengali script)
• සිනා (Sinhalese script)
• သိနာ or သိၼႃ (Burmese script)
• สินา (Thai script)
• ᩈᩥᨶᩣ (Tai Tham script)
• ສິນາ (Lao script)
• សិនា (Khmer script)
• 𑄥𑄨𑄚𑄂 (Chakma script)

Etymology 1

Verb

sinā

1. imperative active second-person singular of sināti (“to bathe”)

Etymology 2

Verb

sinā

1. imperative active second-person singular of sināti (“to bind”)