Eiropas kultūras galvaspilsēta: Atšķirības starp versijām
m →Šogad |
|||
| 34. rindiņa: | 34. rindiņa: | ||
* 2009: {{flagicon|Lithuania}}, [[Viļņa]]; {{AUT}}, [[Linca]]. |
* 2009: {{flagicon|Lithuania}}, [[Viļņa]]; {{AUT}}, [[Linca]]. |
||
===Šogad=== |
===Šogad=== |
||
* 2010: {{GER}} [[Esene]] <small>([[Rūra]])</small> |
* 2010: {{GER}}, [[Esene]] <small>([[Rūra]])</small>; {{TUR}}, [[Stambula]]; {{HUN}}, [[Pēča]]. |
||
===Turpmākie gadi=== |
===Turpmākie gadi=== |
||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. janvāris, plkst. 12.03
Eiropas kultūras galvaspilsēta ir pilsēta, kurai viena noteikta kalendārā gada laikā Eiropas Savienībā dotas tiesības popularizēt tās kultūras dzīvi un attīstību. Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu vairākas pilsētas Eiropā izmantojušas, lai uzlabotu savu kultūras dzīvi un starptautisko tēlu. Pirmajās divās desmitgadēs šādu statusu pilsētas pārsvarā ieguva dēļ to vēsturiskā mantojuma, pasākumu plāna un infrastruktūras un finanšu potenciāla. Eiropas Komisijas pasūtītajā Roberta Palmera pētījumā 2004. gadā secināts, ka Eiropas kultūras galvaspilsētas statuss pilsētām bijis kā katalizators to kulturālajai izaugsmei un transformācijai. Tādēļ mūsdienās viens no kritērijiem, nosakot Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu, ir iespējamais šāda statusa iespaids uz izvēlētās pilsētas potenciālu un apmēru sociāli ekonomiskajā attīstībā.
Vēsture
Eiropas kultūras galvaspilsētas programmu sākotnēji sauca par Eiropas kultūras pilsētas programmu, kuras pamatlicēja 1983. gadā bija Grieķijas kultūras ministre Melina Merkuri. Merkuri uzskatīja, ka kultūrai netiek pievērsta pietiekama uzmanība kā politikai un ekonomikai un, tādēļ pievēršama lielāka uzmanība Eiropas dalībvalstu kultūru popularizēšanai. 1985. gadā programma tika īstenota un par pirmo šā statusa ieguvēju kļuva Atēnas. Vācijas prezidentūras laikā 1999. gadā programmu pārdēvēja par Eiropas kultūras galvaspilsētu.
Eiropas kultūras galvaspilsētas (pilsētas)
Agrāk
- 1985:
Grieķija, Atēnas; - 1986:
Itālija, Florence; - 1987:
Nīderlande, Amsterdama; - 1988:
Vācija, Rietumberlīne; - 1989:
Francija, Parīze; - 1990:
Apvienotā Karaliste, Glāzgova; - 1991:
Īrija, Dublina; - 1992:
Spānija, Madride; - 1993:
Beļģija, Antverpene; - 1994:
Portugāle, Lisabona; - 1995:
Luksemburga, Luksemburga; - 1996:
Dānija, Kopenhāgena; - 1997: Grieķija, Saloniki;
- 1998:
Zviedrija, Stokholma; - 1999: Vācija, Veimāra;
- 2000: Francija, Aviņona;
Norvēģija, Bergena; Itālija, Boloņa; Beļģija, Brisele; 
Somija, Helsinki; 
Polija, Krakova; 
Čehija, Prāga; 
, Reikjavīka; Spānija, Santjago de Kompostela; - 2001: Nīderlande, Roterdama; Portugāle, Porto;
- 2002: Beļģija, Brige; Spānija, Salamanka;
- 2003:
Austrija, Graza; - 2004: Itālija, Dženova; Francija Lille;
- 2005: Īrija, Korka;
- 2006: Grieķija, Patrasa;
- 2007:
Rumānija, Sibiva; Luksemburga, Luksemburga; Beļģija, Vācija, Francija un Luksemburga, Pilsētu apgabals; - 2008: Apvienotā Karaliste, Liverpūle; Norvēģija, Stavangera;
- 2009:
, Viļņa; Austrija, Linca.
Šogad
Turpmākie gadi
Saskaņā ar informāciju ES oficiālajā vietnē[1]. Laikā no 2015. līdz 2019. gadam izvēlētas tikai valstis, ievērojot rotācijas kārtību.
- 2011: Somija, Turku;
Igaunija, Tallina; - 2012: Portugāle, Gimaraiša;
Slovēnija, Maribora; - 2013: Francija, Marseļa–Provence;
Slovākija, Košice; - 2014: Zviedrija, Umeo;
Latvija, Rīga; - 2015: Beļģija; Čehija;
- 2016: Spānija; Polija;
- 2017: Dānija;
Kipra; - 2018: Nīderlande;
Malta; - 2019: Itālija;
Bulgārija; - 2020: Rumānija; Īrija;
Horvātija; - 2021: Grieķija; Īslande;
Šveice; - 2022: Apvienotā Karaliste, dienvidu Hempšīra (Sauthemptona un Portsmuta) un Londona;
Ziemeļmaķedonija; 
Turcija.
Atsauces
- García, B. (2005) “De-constructing the City of Culture: The long term cultural legacies of Glasgow 1990” in: Review Issue of Urban Studies (vol 42, n5/6) (pp. 1-28)
- García, B. (2004) “Cultural Policy in European Cities: Lessons from Experience, Prospects for the Future” in: Special edition on Cultural Policy and Regeneration, Local Economy (vol 19, n4) (pp. 312-326)
- García, B. (2004) “Urban Regeneration, Arts Programming and Major events: Glasgow 1990, Sydney 2000 and Barcelona 2004” in: Gibson, L. & Stevenson, D. (Eds) Special Issue of the International Journal of Cultural Policy: Urban Space and the Uses of Culture (vol 10, n 1) (pp. 103-118)
Ārējās saites
Šā gada galvaspilsētas
Iepriekšējās galvaspilsētas
Turpmāko gadu galvaspilsētas
- Turku 2011
- Tallinn 2011
- Guimarães 2012
- Maribor 2012
- Marseille Provence 2013
- Košice 2013
- Rīga 2014 [1] -
- Umeå 2014
Iepriekšējo gadu kandidātu pilsētas
- Gävle 2014
- Norrköping 2014
- Lund 2014
- Liepāja 2014 [2]
- Cēsis 2014
Turpmāko gadu kadidātu pilsētas
Čehija
Beļģija
Polija
- Gdańsk 2016 - kandidāte
- Lublin 2016 - kandidāte - (en), (es), (ua)
- Łódź 2016 - kandidāte
- Poznań 2016 - kandidāte
- Szczecin 2016 - kandidāte
- Toruń 2016 - kandidāte
- Warszawa 2016 - kandidāte
Spānija
- Alcalá de Henares 2016 - kandidāte
- Asturias 2016 (Oviedo, Gijón and Avilés) - kandidātu reģions
- Burgos 2016 - kandidāte
- Cáceres 2016 - kandidāte
- Córdoba 2016 - kandidāte
- Cuenca 2016 - kandidāte
- Málaga 2016 - kandidāte
- Las Palmas de Gran Canaria 2016 - kandidāte
- Palma de Mallorca and the Balearic Islands 2016- kandidāte
- Pamplona 2016 - kandidāte
- Santander 2016 - kandidāte
- Donostia-San Sebastián 2016 - kandidāte
- Segovia 2016 - kandidāte
- Tarragona 2016 - kandidāte
- Zaragoza 2016 - kandidāte
Dānija
Nīderlande
- Den Haag 2018 - kandidāte
- Den Haag 2018 (kampaņas blogs) - kandidāte
- Almere 2018 - kandidāte
- Utrecht 2018 - kandidāte
- BrabantStad 2018 - kandidāte
- Maastricht 2018 [3] - kandidāte