Stambulas pazemes funikulers: Atšķirības starp versijām
m robots pievieno: da:Tünel |
|||
| 21. rindiņa: | 21. rindiņa: | ||
<gallery> |
<gallery> |
||
Image:Tünel-Istanbul.JPG|Vecā funikuliera stacija "Tünel Meydanı" līnijas augšā. |
Image:Tünel-Istanbul.JPG|Vecā funikuliera stacija "Tünel Meydanı" līnijas augšā. |
||
Image:Tünel |
Image:Tünel Araçlı.jpg|Vecā funikuliera stacija "Karaköy" līnijas apakšā. |
||
Image:Tünel |
Image:Tünel.jpg|Vecā funikuliera tunelis. |
||
Image:FünikülerSetüstüGirişi.jpg|Ieeja jaunā funikulera apakšējā stacijā un tunelī uz metro un zemās grīdas tramvaju. |
|||
Image:FünikülerTaksimİst.JPG|Jaunā funikulera stacija "Taksim" [[Taksima laukums|Taksima laukumā]]. |
|||
Image:FünikülerSetüstüÇıkışı.jpg|Jaunā funikulera stacijas "Kabataş" izeja uz zemās grīdas tramvaja un metro pieturām. |
|||
Image:FünikülerMakara.JPG|Jaunā funikulera trosu rats, kas pasažieriem redzams stacijā caur stikla sienu. |
|||
Image:Füniküler araçiçi 1.jpg|Jaunā funikulera vagona salons. |
|||
</gallery> |
</gallery> |
||
[[Kategorija:Stambulas transports]] |
[[Kategorija:Stambulas transports]] |
||
Versija, kas saglabāta 2010. gada 5. janvāris, plkst. 15.04
Stambulas pazemes funikulieris, jeb Tünel ir neliela metro līnija Stambulā, Turcijā. Tas ir pazemes funikulieris ar divām stacijām, un tā garums ir aptuveni 573 metri. Tünel ir otrs vecākais metro pasaulē pēc Londonas metro.
Tünel tika atklāts 1875. gada 17. janvārī, starp diviem seniem Stambulas rajoniem: Pera un Galata. Ar funikuliera palīdzību var viegli uzbraukt stāvajā Galatas kalnā no Bosfora piekrastes un tā kā liela daļa Galatā dzīvojošo strādāja kalna pakājē, šis funikulieris lieliski atviegloja viņu nokļūšanu uz darbu un mājās.
Mūsdienās Galatu un Peru sauc Karakēja un Bejolu. Tādēļ arī kalna pakājē esošo Tünel pieturu sauc par Karakēju, bet augšējo - Tünel laukums (turku: Tünel Meydanı), kas atrodas Brīvības ielas (İstiklal caddesi) zemākajā galā. Brauciens no vienas pieturas uz otru ilgst apmēram 1,5 minūtes un galā funikuliera vagons gaida 2 minūtes, kurās jāpaspēj izkāpt un iekāpt. Vienlaicīgi pa tuneli brauc divi funikuliera vagoni, kas savā starpā savienoti un lejā braucošais ar savu svaru velk otru vagonu augšā. Braukšanas ātrums ir aptuveni 25 km/h un tuneļa vidū ir īpašs paplašināts posms, kurā abi vagoni apmainās un turpina ceļu.
Tünel pakalpojumus mūsdienās izmanto neliels pasažieru skaits, bet tas ir iekļauts kopējā Stambulas transporta sistēmā un te ir derīga vienotā elektroniskā biļete (turku: akbil).
Vēsture
Sākotnējā ideja par Tünel celtniecību radās 1867. gadā franču inženierim Anrī Gavānam. Pēc diviem gadiem, 1869. gada 6. novembrī viņš saņēma Osmaņu impērijas sultāna Abdulaziza atļauju sākt funikuliera celtniecību. Guvis ārvalstu finansiālu atbalstu, Gavands sāka celtniecību 1871. gada 30. jūlijā un pabeidza decembrī. Tünel oficiāli tika atklāts 1875. gada 17. janvārī.
Sākotnēji funikulieri darbināja ar zirgiem, bet elektriskos dzinējus tajā ierīkoja 1910. gadā. 1939. gadā funikulieri nacionalizēja un pievienoja jaunajam IETT (turku: İstanbul Elektrik Tramvay ve Tünel) transporta uzņēmumam. 1971. gadā Tünel tika modernizēts un atjaunots un vecos koka vagonus nomainīja ar metāla vagoniem.
Saites
Attēli
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Tünel |
-
Vecā funikuliera stacija "Tünel Meydanı" līnijas augšā. -
Vecā funikuliera stacija "Karaköy" līnijas apakšā. -
Vecā funikuliera tunelis. -
Ieeja jaunā funikulera apakšējā stacijā un tunelī uz metro un zemās grīdas tramvaju. -
Jaunā funikulera stacija "Taksim" Taksima laukumā. -
Jaunā funikulera stacijas "Kabataş" izeja uz zemās grīdas tramvaja un metro pieturām. -
Jaunā funikulera trosu rats, kas pasažieriem redzams stacijā caur stikla sienu. -
Jaunā funikulera vagona salons.
