Krūms
Krūms jeb krūmājs ir augu dzīvības forma; tie ir kokaini, daudzgadīgi augi, kuru augstums ir intervālā no 0,8 līdz 6 metriem.[1] Atšķirībā no kokiem, krūmi parasti aug cieši blakus viens pie otra, tiem nav izteikts viens stumbrs un to dzīves garums ir no 10 līdz 20 gadiem.
Krūmi bieži aug mežmalās, bet mežos veido pamežu. Krūmi ātri vairojas ar sakņu atvasēm, piemēram, spirejas, vai ar sakneņiem, piemēram, mežrozes, tādēļ tie spēj ātri aizņemt vairākus kvadrātmetrus lielu laukumu.[2]
Svarīga saimnieciskā nozīme ir augļu un ogu krūmiem, piemēram, jāņogām, upenēm un citiem.
Puskrūmi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Puskrūmi ir krūmveidīgi augi, kam vasas apakšējās daļas daudzgadīgas, pārkoksnējušās, ar peridermu, bet augšējās daļas ir viengadīgas, tās ziemā nosalst vai nokalst. Puskrūmi ir avenes, kazenes, bebrukārkliņi u.c.
Pastāv arī krūmiņi jeb sīkkrūmi no krūmiem atšķiras ar nelielo augstumu- tie nepārsniedz 1 m. Krūmiņi ir daudzi tuksnešu augi, kā brūklenes, mellenes, dzērvenes, vaivariņi u.c.[2]
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ (krieviski) КУСТАРНИК: ГЕОГРАФИЧЕСКИЙ СЛОВАРЬ
- ↑ 2,0 2,1 «Augu morfoloģija un anatomija 62.-64.lpp.». dom.lndb.lv. Skatīts: 2022-08-14.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krūms.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|