Āzijas vēsture

Āzijas vēsturi var apskatīt kā atsevišķo piekrastes reģionu — Austrumāzijas, Dienvidāzijas un Tuvo Austrumu vēstures, jo, kaut arī tos savieno Eirāzijas stepe, tā Āzijas kultūras daļēji izolēja vienu no otras.

Civilizāciju rašanās

Piekrastē, Mezopotāmijas (Divupes), Indas un Jang-tze auglīgajās ielejās, arī vispirms veidojās civilizācijas. Šajos reģionos, pateicoties labvēlīgiem dabas apstākļiem, uzplauka agrīnās sabiedrības. Mezopotāmijā, starp Tigru un Eifratu, attīstījās viena no pasaulē pirmajām civilizācijām — šumeru, akadiešu, babiloniešu un asīriešu kultūras. Šī reģiona attīstība tika veicināta ar lauksaimniecību, apūdeņošanas sistēmām un rakstības izgudrošanu.

Dienvidāzijā, Indas ielejas civilizācija, kas pazīstama arī kā Harapas kultūra, uzplauka ap 3300.–1300. gadu p.m.ē. Tā bija viena no senākajām pilsētcivilizācijām, kas izcēlās ar plānotu pilsētbūvniecību, kanalizācijas sistēmām un tirdzniecību. Indas ielejas iedzīvotāji nodarbojās ar amatniecību un veica tirdzniecības darījumus ar citām senajām civilizācijām, tostarp Mezopotāmiju.

Austrumāzijā, īpaši Jang-tze un Dzeltenās upes ielejās, attīstījās Senās Ķīnas civilizācija. Ķīnas civilizācija ir viena no pasaules senākajām un ilgstošākajām kultūrām, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Šajā reģionā izveidojās pirmie ķīniešu dinastiju valdījumi, kas ieviesa būtiskas inovācijas, piemēram, papīra, zīda un porcelāna ražošanu.

Kultūru mijiedarbība

Lai gan šie reģioni attīstījās relatīvā izolācijā, starp tiem notika kultūru mijiedarbība, kas veicināja tehnoloģiju, ideju un preču apmaiņu. Piemēram, Zīda ceļš bija svarīga tirdzniecības maģistrāle, kas savienoja Austrumu un Rietumu pasaules, veicinot ne tikai tirdzniecību, bet arī kultūras un ideoloģisko apmaiņu.

Raksti par Āzijas vēsturi

• Korejas trīs karaļvalstis