Ģeoloģiskā epoha

Ģeoloģiskā epoha ir ģeohronoloģiskās skalas intervāls, ģeoloģiskais perioda apakšintervāls, kurš tiek sadalīts mazākās vienībās — laikmetos. Stratigrāfijā ģeoloģiskā epoha atbilst ģeoloģiskajam nodalījumam, t.i. ģeoloģiskā epoha — laika intervāls paleontoloģiskajā un ģeoloģiskajā Zemes vēsturē, kura laikā ir izveidojies vai nogulsnējies iežu slānis, kas veido attiecīgo ģeoloģisko nodalījumu.

Vairumam ģeoloģisko epohu absolūtais ilgums ir 10—30 miljoni gadu. Pašlaik ir holocēna epoha, kas sākās pirms apmēram 12 tūkstošiem gadu, beidzoties pēdējam ledus laikmetam. Neskatoties uz īso laika periodu no epohas sākuma (pēc ģeoloģiskā mēroga), daži zinātnieki piedāvā laiku, no kura cilvēku darbība sāka atstāt būtisku iespaidu uz apkārtējo vidi, izdalīt jaunā epohā — antropocēnā.