Zviedrija
Zviedrija (zviedru: Sverige), oficiāli Zviedrijas Karaliste (Konungariket Sverige), ir valsts Ziemeļeiropā, kura atrodas Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Ziemeļos un rietumos robežojas ar Norvēģiju, ziemeļaustrumos ar Somiju, dienvidos un austrumos atrodas Baltijas jūra, austrumos — Botnijas līcis. Dienvidos to ar Dāniju savieno Ēresunda tilts. Zviedrijai pieder divas lielas salas Baltijas jūrā — Gotlande un Ēlande.
Zviedrijas platība ir gandrīz 450 000 km², tādējādi tā ir trešā lielākā valsts Eiropas Savienībā pēc platības. Zviedrijā dzīvo vairāk nekā 10,5 miljoni iedzīvotāju. Valstī ir zems iedzīvotāju blīvums, tas ir, 20 cilvēki uz km². Valsts dienvidu pusē blīvums ir daudz augstāks nekā ziemeļos. Aptuveni 85% iedzīvotāju dzīvo pilsētās, un ir paredzams, ka šis procents turpinās augt urbanizācijas dēļ.[3] Zviedrijas galvaspilsēta ir Stokholma, kura vienlaicīgi ir arī lielākā pilsēta valstī. Nākamās lielākās pilsētas ir Gēteborga un Malme. Zviedrija ir vienīgā valsts pasaulē, kur zīmju valoda ir oficiāla valsts valoda.
Zviedrijā ir konstitucionālā monarhija ar parlamentāru valdības sistēmu. Zviedrija ir augsti attīstīta viennacionāla valsts. Pēc tautas attīstības indeksa Zviedrija ir septītā labākā valsts pasaulē. Zviedrija Eiropas Savienībā ir kopš 1995. gada 1. janvāra. Tā ir arī OECD dalībvalsts. 2022. gada 29. jūnijā NATO samitā Madridē dalībvalstu līderi pieņēma lēmumu oficiāli uzaicināt Zviedriju un Somiju kļūt par Ziemeļatlantijas alianses dalībvalstīm.[4] 2024. gada 7. martā Zviedrija kļuva par 32. NATO dalībvalsti.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedrija kā neatkarīga un apvienota valsts radās tikai pēc viduslaiku beigām 16. gadsimtā. 17. gadsimtā tā ievērojami paplašināja savas teritorijas, izveidojot Zviedrijas impēriju. Lielākā daļa no iekarotajām teritorijām ārpus Skandināvijas pussalas tika zaudētas 18. un 19. gadsimtā. 1809. gadā austrumu daļu, kur mūsdienās atrodas Somija, okupēja Krievijas Impērija. Pēdējais karš, kurā zviedri tieši iesaistījās, notika 1814. gadā, kad tā karoja ar Norvēģiju. Kopš tā laika zviedri centās ieturēt neitrālu un miermīlīgu nostāju jebkurā karadarbībā, un tikai 2022. gada Krievijas iebrukums Ukrainā lika tai atteikties no tradicionālās neitralitātes un pievienoties NATO militārajam blokam.
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedrija ir valsts Ziemeļeiropā, precīzāk, Skandināvijas pussalas austrumu un dienvidu daļā. Zviedrijas platība ir 449 964 km², tādēļ pēc platības Zviedrija ir piektā lielākā valsts Eiropā. Rietumos Zviedrija robežojas ar Norvēģiju (robežas garums 1619 km), ziemeļaustrumos ar Somiju (614 km), bet austrumos un dienvidos to apskalo Baltijas jūra un Botnijas līcis. Zviedriju no Dānijas dienvidos šķir Skageraks, Kategats un Ēresunds.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Neskatoties uz to, ka Zviedrija atrodas ziemeļos, tajā valda mērēnās joslas klimats, galvenokārt, pateicoties Golfa straumei. Klimatu ietekmē arī Atlantijas okeāna tuvums.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Līdz 1634. gadam — zemes un provinces (landsdelar un landskap).
- Pēc 1634. gada — lēnes (län).
Politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedrijā ir konstitucionālā monarhija, taču karalis pilda vienīgi reprezentatīvu lomu. Likumdevēja vara pieder vienpalātas parlamentam — Riksdagam ar 349 deputātiem. Vēlēšanas notiek reizi četros gados.
Demogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc 2015. gada tautas skaitīšanas datiem Zviedrijā bija 9 658 301 iedzīvotājs. 2012. gadā 1,9 miljoni (20,1%) Zviedrijas iedzīvotāju bija ārzemju izcelsmes (dzimuši ārvalstīs vai arī abi vecāki dzimuši ārvalstīs). 2,38% Zviedrijas iedzīvotāju bija Somijas izcelsmes, 2,06% bijušās Dienvidslāvijas, 1,74% — Irākas, 0,91% — Polijas un 0,84% — Irānas.
2021. gadā 53,9% Zviedrijas iedzīvotāju bija luterāņi, 2% ir katoļi un 5% — musulmaņi.
Valoda
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Oficiālā valoda Zviedrijā ir zviedru valoda. Tā ir indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda. Tā ir oficiālā valoda Zviedrijā un Somijā (līdzās somu valodai).
Zviedrijā ir atzītas piecas oficiālās mazākumtautību valodas — somu, sāmu, romu, jidišs un meankieli (somu valodas dialekts).
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās pilsētas ir Stokholma, Gēteborga un Malme.
| Vieta | Pilsēta | Lēne | Iedzīvotāji | Vieta | Pilsēta | Lēne | Kantons | |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Stokholma | Stokholmas lēne | 911 989 | 11 | Ūmeo | Vesterbotenas lēne | 119 613 | |
| 2 | Gēteborga | Vesterjētlandes lēne | 541 145 | 12 | Lunda | Skones lēne | 115 968 | |
| 3 | Malme | Skones lēne | 318 107 | 13 | Burosa | Vesterjētlandes lēne | 107 022 | |
| 4 | Upsāla | Upsālas lēne | 207 362 | 14 | Eskilstūna | Sēdermanlandes lēne | 100 923 | |
| 5 | Linšēpinga | Esterjētlandes lēne | 151 881 | 15 | Jēvle | Jēvleborjas lēne | 98 314 | |
| 6 | Vesterosa | Vestmanlandes lēne | 143 702 | 16 | Sundsvalla | Vesternorlandes lēne | 97 338 | |
| 7 | Erebrū | Erebrū lēne | 142 618 | 17 | Naka | Stokholmas lēne | 96 217 | |
| 8 | Helsingborja | Skones lēne | 135 344 | 18 | Halmstade | Hallandes lēne | 95 532 | |
| 9 | Noršēpinga | Esterjētlandes lēne | 135 283 | 19 | Sēdertelje | Sēdermanlandes lēne | 92 235 | |
| 10 | Jenšēpinga | Jenšēpingas lēne | 132 140 | 20 | Kārlstade | Vermlandes lēne | 88 350 |
Tautsaimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedrija pazīstama ar saviem liberālajiem sabiedriskajiem uzskatiem un sociāldemokrātu labklājības valsts modeli. Pazīstamākie šīs valsts zīmoli ir IKEA, Volvo, Ericsson, Absolut Vodka.
Sports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedrijā vispopulārākie sporta veidi ir futbols un hokejs. Sievietēm augstā cieņā ir zirgu sports. Bez šiem sporta veidiem populāri ir arī golfs, vieglatlētika, rokasbumba un florbols.
Zviedrija diezgan bieži Pasaules hokeja čempionātos izcīna medaļas. 2006. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnīja zelta medaļas, bet 2009. un 2010. gada Pasaules hokeja čempionātā Zviedrija izcīnīja bronzas medaļas. Kā arī 2017. gada čempionātā gūstot atkal zelta medaļas.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ziemeļvalstis
- UNESCO Pasaules mantojuma vietas Zviedrijā
- Zviedrijas valdnieku uzskaitījums
- Zviedrijas premjerministru uzskaitījums
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedrija |
- ↑ [1] Statistics Sweden. Retrieved 8 July 2021.
- ↑ 2,0 2,1 «World Economic Outlook Database, October 2019». IMF.org. International Monetary Fund. Skatīts: 2020. gada 8. janvāris.
- ↑ Statistics Sweden. Yearbook of Housing and Building Statistics 2007. Statistics Sweden, Energy, Rents and Real Estate Statistics Unit, 2007. ISBN 978-91-618-1361-2. Available online in PDF format Arhivēts 2009. gada 25. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Zviedrija un Somija saņem NATO uzaicinājumu pievienoties aliansei lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā
- ↑ Zviedrijas pašvaldību iedzīvotāju skaits (2014)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zviedrija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Ukrainas vēstures enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
| ||||||||||||||||||
| ||||||
|