Škīzna
Škīzna ira materiala atmeja, sasadorūša nu pagaru pavadīņa ci neits formys daļu.
Škīznys kai materials var byut dobyskys (pīv., lynu škīznys, kokosa škīznys, auguoju škīznys — būmeļs, dzeivinīku škīznys — vylna, šolks) ci muoksleigys (siņtetiskuos škīznys, stykla škīznys, optiskuos škīznys).
Škīznys svareigys biologejā — juos satur kūpāauguoju i dzeivinīku audus. Cylvāks auguoju škīznys izlītoj sasprāzdams pavadīņūs, neitīs, aukluos, viervēs. Piečuok juos var lītuot cytu preču pīgatavē. Škīznys taipoš saviļoj slūksnēs, i nu jūs taisa papeiru ci filcu.
Muoksleiguos škīznys padarynoj taisyskā, parostai kimiskā formā.
|
Itys rakstīņs napiļneigs. Jius varit dūt sovu īlicīni Vikipedejā, papiļdūt tuo. |