Bakhilīds (Βακχυλίδης, dzimis ap 505.g. p.m.ē., miris 450.g. p.m.ē.) bija sengrieķu dzejnieks, pazīstams ar epinīkijiem (dziesmām par godu sporta spēļu uzvarētājiem).
Bakhilīds dzimis LulīdāKeosas salā. Viņa tēva vārds, iespējams, bijis Meidons, bet viņa māte bija dzejnieka Simonīda māsa. Vissenākais viņa darbs var tikt datēts ar 481.-479.g. p.m.ē. Bakhilīds varētu būt aptuveni piecdesmit gadus jaunāks par Simonīdu un piecpadsmit gadus jaunāks par Pindaru.
Kādu laiku Bakhilīds - tāpat kā Simonīds un Pindars - uzturējies SirakūzāsHierona I galmā, kur sacerējis epinīkiju par godu Hierona uzvarai olimpiskajās spēlēs. Iespējams, ka Hieronam labāk patikuši Bakhilīda, nevis Pindara darbi, lai gan vēlākajos laikmetos Pindara darbi ieguvuši daudz lielāku slavu un atzinību. Liekas, starp Pindaru un Bakhilīdu pastāvējusi asa konkurence. 468.g. Hierons pat pasūtīja dziesmu tieši Bakhilīdam.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bakhilīds.