Bandarabāsa (persiešu: بندر عباس) ir pilsēta Irānas dienvidaustrumos, Hormozgānas ostāna administratīvais centrs.[3] Izvietojusies Hormuza šauruma krastā 1270 km no valsts galvaspilsētas Teherānas. Nozīmīga osta un galvenā Irānas jūras spēku bāze.
Pilsēta pirmoreiz pieminēta Dārija I valdīšanas laikā (522.—486. gads p.m.ē.). AleksandraPersijas iekarošanas laikā pilsēta bija zināma kā Hormirzada.
16. gadsimtā pilsēta bija zināma Persijā kā Gamrūna, bet eiropiešu jūrasbraucējiem — kā Bamdel Gombruka (no Bandar Gümrük — ‘muitas osta’). 1514. gadā pilsētu iekaroja portugāļi; tā kļuva par portugāļu atbalsta punktu tirdzniecībai Persijas līcī un Indijā un tika dēvēta par Komoranu (Comorão). 1614. gadā pilsētu ar angļu atbalstu iekaroja Abāss I Lielais un pārdēvēja to savā vārdā par «Abāsa ostu», bet eiropieši to dēvēja par Gombrunu (Gombroon). 1625. gadā apvienotā angļu un holandiešu eskadra padzina portugāļus no pilsētas un no 1654. līdz 1765. gadam tirdzniecība pilsētā atradās Nīderlandes Austrumindijas kompānijas pārvaldē.
No 1794. līdz 1868. gadam Bandarabāsa bija Omānas un Zanzibāras sultanāta pārvaldē saskaņā ar līzinga līgumu ar Persiju. 1902. gadā pilsēta stipri cieta zemestrīcē.
Irāna
Bandarabāsa Vikikrātuvē
