Bezpilota lidaparāts
Bezpilota lidaparāts (BPLA), dēvēts arī par dronu (no angļu: drone — ‘trans’, ‘liekēdis’, ‘dūcējs’), ir lidaparāts, kas lido bez apkalpes uz tā borta. Šādu lidaparātus visplašāk izmanto pasaules valstu bruņotie spēki. Atšķirībā no raķetes, BLPA ir atkārtojami lietojams, šī iemesla dēļ spārnotās raķetes nevar uzskatīt par bezpilota lidaparātiem, jo klasificējamas kā vienreizējas lietošanas ierocis, pat ja ir bezpilota un atsevišķos gadījumos ar distances vadību.
Mūsdienās izstrādāti dažādu formu, izmēru un konfigurāciju BPLA. Vēsturiski BPLA bija vienkāršas bezpilota lidmašīnas, turpretī autonomā lidojumu kontrole tās padarījusi par īstiem bezpilota lidaparātiem. Visi BPLA iedalāmi divos veidos: vieni, ko vada no kādas attālas vietas, otri – lido autonomi – pēc agrāk ieprogrammētiem lidojumu plāniem izmantojot sarežģītākas dinamiskās automatizācijas sistēmas.
Patlaban militārie BPLA veic gan areālās izlūkošanas, gan gaisa uzbrukumus,[1] nodarot zaudējumus arī mierīgajiem iedzīvotājiem. BPLA arvien vairāk tiek pielietoti civilām vajadzībām: ugunsdzēsības vai nemilitāra rakstura drošības pasākumu veikšanai, piemēram, cauruļvadu apsekošanai grūti pieejamās vietās. Nereti BPLA izmanto uzdevumos, kas ir pārāk „vienmuļi, netīri vai bīstami” pilotējamiem lidaparātiem.
Nosaukums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plašsaziņas līdzkļos lietotais drona ("trana") nosaukums ieviesies jau pirms Otrā pasaules kara, jo pirmajiem bezpilota lidaparātiem deva bišu un lapseņu nosaukumus. Bezpilota lidaparāta (angļu: Unmanned Aircraft System, UAS) nosaukumu oficiāli sāka lietot 2005. gadā apstiprinātajā ASV Aizsardzības departamenta rīcības plānā (UAS Roadmap 2005–2030).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais bezpilota lidaparāts bija Arčibalda Lova 1916. gadā konstruētais "gaisa mērķis".[2] Virkne distances vadības lidmašīnu tika uzbūvētas vēlāk – Otrā pasaules kara laikā un pēc tā. Visvairāk to tika uzbūvēts „tehnoloģiju sacensībās” Otrā pasaules kara laikā. Lidaparātiem bija dubulta misija: apmācīt pretgaisa ieroču apkalpes un piedalīties uzlidojumos ienaidnieka pozīcijām. Strūklas dzinējus sāka izmantot tikai pēc Otrā pasaules kara. 1951. gadā kompānija Ryan Aeronautical Company uzkonstruēja Firebee I, tanī pat laikā Beechcraft saņēma līgumu Modeļa 1001 ražošanai ASV Jūras Kara flotes vajadzībām. Vairāk vai mazāk, tās tik un tā palika distances vadāmās lidmašīnas, līdz Vjetnamas kara laikam.
Par ASV BPLA dzimšanas laiku tiek uzskatīts 1959. gads, kad ASV Gaisa spēku virsnieki izteica raizes par gaisa operāciju laikā zaudētiem pilotiem. Šajā laikā tika uzsākts bezpilota lidojumu plānošanas process. Procesu paātrināja Frensisa Gerija Pauersa pilotētās U2 notriekšana virs PSRS 1960. gadā. Dažu dienu laikā tika uzsākta sevišķi slepena BPLA programma, kuras nosaukums bija "Red Wagon" 1964. gada 2.-4. augustā Vjetnamas karā ASV un Ziemeļvjetnamas karakuģu sadursmju laikā Tonkina līcī ASV sūtīja „sevišķi slepeno” BPLA pirmajā kaujas uzdevumā šajā karā. Patiešām Gaisa karaspēka BPLA bija tik slepeni, ka uzrādot notriekto lidaparātu fotogrāfijas, ASV amatpersonas tās nekomentēja.
Tikai 1973. gada 26. februārī ASV militārā vadība apliecināja, ka kara laikā izmantojusi BPLA, kas veikuši aptuveni 3435 kaujas uzdevumus, un apmēram 554 BPLA dažādos apstākļos tika zaudēti.
1973. gadā Jom Kipur kara laikā Sīrijas raķešu baterijas Libānā radīja lielus zaudējumus Izraēlas iznīcinātājiem. Tā rezultātā Izraēla radīja savu pirmo mūsdienu BPLA. Areālās fotogrāfijas, ko sagādāja šie lidaparāti, palīdzēja Izraēlai pilnībā neitralizēt Sīrijas pretgaisa aizsardzību Libānas kara sākumā 1982. gadā, kā rezultātā neviens Izraēlas pilots netika notriekts.
Tehnoloģijām attīstoties, ASV militārās vadības interese par BPLA pielietojumu pieauga. BPLA tika uzskatīti par lētākām, spējīgākām kaujas mašīnām, ko var lietot neriskējot ar apkalpēm. Sākotnējās paaudzes galvenokārt bija izlūklidmašīnas, dažas no tām bija apbruņotas (piem. MQ-1 Predator ar AGM-114 Hellfire gaiss-zeme raķetēm).
Bezpilota lidaparāti Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Patlaban Latvijā bezpilota lidaparātu ražošanu veic vairāki uzņēmumi. Latvijā lielākajā bezpilota lidaparātu izstrādes un ražošanas uzņēmumā UAV FACTORY,[3] kurā ir nodarbināti vairāk kā 60 cilvēki. Uzņēmums ražo Penguin B sērijas kompozītmateriālu lidaparātu korpusus un komponentus citiem lidaparātu ražotājiem un Penguin C bezpilota lidaparātu sistēmu komerciālai izmantošanai. Uzņēmumam ir klienti vairāk kā 47 valstīs. Līdz pat 95% lidaparātu sastāvdaļu, ieskaitot augstas sarežģītības dzinējus tiek ražoti Latvijā. Latvijā dronus un to programmatūru izstrādā arī uzņēmums FIXAR-AERO,[4][5] kas vislabāk pazīstams ar tā vertikālās pacelšanās un nosēšanās modeli FIXAR 007.
Meklēšana un glābšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kā meklēšanas un glābšanas instruments BPLA spēj palīdzēt atrast cilvēkus jūrā, mežos, iesprostotus sabrukušās ēkās. BPLA tiek aprīkoti ar optiskajiem sensoriem (dienas un infrasarkanajām kamerām) un sintezētās apertūras radaru. Lidaparātā iemontētā aparatūra uz komandpunktu spēj nogādāt reāla laika zemes virsmas attēlus, kas uzņemti ierobežotas redzamības (caur mākoņiem, lietu vai miglu, naktī) apstākļos kā arī dienā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ David Axe, "Strategist: Killer Drones Level Extremists’ Advantage", Wired, June 17, 2009. (angliski)
- ↑ Taylor, A. J. P. Jane's Book of Remotely Piloted Vehicles. (angliski)
- ↑ Ivars Tirans, "Bezpilota lidaparāti Latvijā", Militārais Apskats, 2009.Nr.2 Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. (latviski)
- ↑ DELFI Bizness. «Iespējas gaisā: ko šobrīd dara Latvijas dronu nozares uzņēmumi?». delfi.lv (latviešu), 2021-11-25. Skatīts: 2021-12-06.
- ↑ «Labs of Latvia». labsoflatvia.com (latviešu). Skatīts: 2021-12-06.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bezpilota lidaparāts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
|