Kristaps Radvils

Kristaps Radvils Lietuvas lielhetmaņa tērpā (17. gadsimta glezna).

Kristaps Radvils, saukts Jaunais (latīņu: Christophorus Radivillus, lietuviešu: Kristupas Radvila Jaunasis), arī Kristofs Radzivils (baltkrievu: Крыштап Радзівіл, poļu: Krzysztof Radziwiłł (młodszy), 1585—1640) bija Lietuvas dižkunigaitijas valstsvīrs un karavadonis no Radvilu dzimtas. Viļņas vaivads (1633-1640), Lietuvas lielhetmanis (1635-1640).

Dzīvesgājums

Dzimis 1585. gada 22. martā Biržos Lietuvas lielhetmaņa Kristapa Nikolaja Radvila (Pērkona) (1547-1603) un viņa sievas Katarīnas ģimenē. Kopā ar tēvu piedalījās Poļu—zviedru karā (1600—1629), 1615. gadā kļuva par Lietuvas pilno hetmani. 1622. gadā viņam izdevās apturēt zviedru karaspēka uzbrukumu Vidzemē un Zemgalē, 1622. gada 10. augustā tika noslēgts Jelgavas pamiers. Sarunu laikā zviedru karalis Gustavs II Ādolfs ierosināja noslēgt Zviedrijas-Lietuvas ūniju. 1633. gadā Kristaps Radvils kļuva par Viļņas vaivadu, viņam izdevās piespiest Krievijas caristes karaspēku pārtraukt Smoļenskas aplenkumu (1632-1633). 1635. gadā viņu ievēlēja par Lietuvas lielhetmani.

Miris 1640. gada 19. septembrī Svēdašu muižā (Svėdasai) tagadējā Anīkšču rajonā.