Nikolajs Kārkliņš
| |||||||||||||
| Personas dati | |||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Dzimis | 1911. gada 17. decembrī Tamsalu, Rietumviru apriņķis, Krievijas impērija
| ||||||||||||
| Miris | 1999. gada 21. augustā (87 gadu vecumā) Monreāla, Kanāda
| ||||||||||||
| Profesionālā informācija | |||||||||||||
| Pārstāvētā valsts |  Igaunija
| ||||||||||||
| Sporta veids | cīņas sports | ||||||||||||
| Disciplīna | grieķu—romiešu cīņa | ||||||||||||
| Klubs | "Sport" (Tallina) | ||||||||||||
| |||||||||||||
Nikolajs Kārkliņš (igauņu: Nikolai Karklin; dzimis 1911. gada 17. decembrī, miris 1999. gada 21. augustā) bija latviešu izcelsmes Igaunijas grieķu-romiešu stila cīkstonis, Eiropas čempionāta sudraba medaļas ieguvējs.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1928. gadā Nikolajs Kārkliņš beidza Tamsalu pamatskolu. Ar cīņas sportu sāka nodarboties 1933. gadā.[1] 1934. gadā Kārkliņš uzvarēja Igaunijas čempionātā grieķu-romiešu cīņā smagajā svarā. Viņš bija pēdējais no igauņu cīkstoņiem, kas spēja pieveikt Kristjanu Palusalu.[2]
Pēc Berlīnes olimpiādes, kurā Igauniju smagajā svarā pārstāvēja Kristjans Palusalu, Tallinā 1936. gada oktobrī norisinājās starptautisks turnīrs grieķu-romiešu cīņā ar trīskārtējā Eiropas čempiona vācu smagsvara Kurta Hornfišera piedalīšanos. Šajā turnīrā Kārkliņš bija otrais, viņš pieveica titulēto vācieti, bet zaudēja pirmās vietas ieguvējam Palusalu.[3]
1938. gada 24.—27. aprīlī Tallinā noritēja Eiropas čempionāts grieķu-romiešu cīņā. Pussmagajā svarā, kur traumētā Augusta Neo vietā samazinot svaru par 8 kg, piedalījās Kārkliņš, bija 7 dalībnieki. Pirmā kārtā viņš bija brīvs, otrajā — guva tīru uzvaru pret itāli U. Silvestri, trešajā pēc punktiem ar 3:0 uzvarēja Arnoldu Kalniņu (Latvija), ceturtajā ar 3:0 pieveica vācu cīkstoni V. Zēlenbinderu, bet piektajā pēc punktiem ar 1:2 zaudēja čempionāta uzvarētājam zviedram A. Kadjeram.[4][5]
1938. gada 26. un 27. novembrī Tallinā notika triju klubu Kalev (Tallina), Sports (Tallina) un Rīgas LAS sacensības grieķu-romiešu cīņā. Tajās Kārkliņš (pārstāvot klubu Sports) sīvi cīnījās ar Bietagu (LAS). Tiesneši Kārkliņam piešķīra punktu uzvaru ar rezultātu 2:1.[6]
1940. gadā no 14. līdz 21. decembrim Maskavā notika PSRS absolūtās meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā, kurās piedalījās 14 cīkstoņi, tai skaitā arī 3 igauņi. Nikolajs Kārkliņš ieguva 6. vietu (uzvarēja Kotkass), 12 cīņās izcīnot 2 plecu uzvaras, 5 cīņās uzvarot pēc punktiem un ciešot 5 zaudējumus.[7]
1941. gada decembrī Tallinā notika "atbrīvotās" Igaunijas 1. grieķu-romiešu meistarsacīkstes, smagajā svarā uzvarēja Nikolajs Kārkliņš.[8]
Otrā pasaules kara laikā Kārkliņš atstāja Igauniju. Pēc kara dzīvoja Kanādā. Kārkliņš nomira 87 gadu vecumā Monreālā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «KARKLIN, NIKOLAI» (igauņu). ESBL. 2010-12-31. Skatīts: 2018-10-08.
- ↑ Lembit Koik. 100 aastat Eesti raskejõustikku (1888–1988) (igauņu). Tallinn : Eesti Entsüklopeediakirjastus, 1996. 179. lpp.
- ↑ "K. Hornfišers un J. Herda viesojas Rīgā un Tallinā". Sporta Pasaule (Nr. 319 (17.10.1936)): 4. lpp. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.
- ↑ Koik 1996, 156. lpp.
- ↑ "Jaunie Eiropas meistari grieķu-romiešu cīņā". Sporta pasaule (Nr. 486 (28.04.1938)): 1. lpp. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.
- ↑ "Kārkliņš un Kotkass Tallīnā pārspēj mūsu Bietagu". Sporta Pasaule (Nr. 573 (28.11.1938)): 1. lpp. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.
- ↑ "J. Kotkass — absolūtais čempions". Sarkanais Sports (Nr. 57 (28.12.1940)): 1.-2. lpp. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.
- ↑ "Igauņu pirmās meistarsacīkstes grieķu-romiešu cīņā". Tēvija (Nr. 139 (10.12.1941)): 3. lpp. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- FILA profils (angliski)
- Igaunijas Cīņas sporta federācijas medaļnieku saraksts (igauniski)
- "Nikolajs Kārkliņš pārnāk uz dzīvi Latvijā". Sporta pasaule (Nr. 367 (01.04.1937)): 4. lpp. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.
- "Nikolajs Kārkliņš ceļā uz Rīgu". Sporta pasaule (Nr. 719 (12.10.1939)): 1. lpp. 1939. Arhivēts no oriģināla 15.05.2019. Atjaunināts: 09.10.2018.