Laosa
| Laosas Tautas Demokrātiskā Republika ສາທາລະນະລັດປະຊາທິປະໄຕ ປະຊາຊົນລາວ Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
| Himna: Pheng Xat Lao |
||||||
 Laosa kartē
|
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Vjenčana 955) 17°58′N 102°36′E / 17.967°N 102.600°E | |||||
| Valsts valodas | lao valoda | |||||
| Valdība | Sociālistiska republika Vienpartijas komunistu valsts |
|||||
| - | Prezidents | Thongluns Sisulits (Thongloun Sisoulith) | ||||
| - | Premjerministrs | Phankham Viphavanh | ||||
| - | Viceprezidents | Bounthong Chitmany Pany Yathotou |
||||
| Neatkarība | no Francijas | |||||
| - | Deklarēta | 1949. gada 19. jūlijā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 237 955 km² (82.) | ||||
| - | Ūdens (%) | 2,0 | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2017. gadā | 6 889 826[1] (106.) | ||||
| - | Blīvums | 30/km² (177.) | ||||
| IKP (PPP) | 2008. gada aprēķins | |||||
| - | Kopā | $13,792 miljardi | ||||
| - | Uz iedzīvotāju | $2 204 | ||||
| Džini koef. (2002) | 34,6 (vidējs) | |||||
| TAI (2008) | ▲ 0,608 (vidējs) (130.) | |||||
| Valūta | Laosas kips (LAK) |
|||||
| Laika josla | (UTC+7) | |||||
| Interneta domēns | .la | |||||
| ISO 3166-1 kods | 418 / LAO / LA | |||||
| Tālsarunu kods | +856 | |||||
Laosas Tautas Demokrātiskā Republika (lao: Sathalanalat Paxathipatai Paxaxon Lao) ir valsts Āzijas dienvidaustrumos. Tā atrodas uz Indoķīnas pussalas un tai nav pieejas jūrai. Ziemeļos tā robežojas ar Ķīnu un Mjanmu, austrumos ar Vjetnamu, dienvidos ar Kambodžu, bet rietumos ar Taizemi. Laosa ir viena no nedaudzajām pasaules valstīm, kurai joprojām ir sociālistiskā iekārta ar vienu valdošo politisko partiju.
Tajā ir vairāk kā sešdesmit dažādas etniskās grupas.[2] Galvenā reliģija valstī ir budisms.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1353. līdz 1707. gadam Laosas teritorijā atradās Lānsāngas valsts (Lān Xāng Hôm Khāo), tulkojumā "Miljons ziloņu un Baltā saulessarga valsts".
1883. gadā Laosa kļuva par Francijas protektoriātu līdz 1945. gadam, kad to uz īsu brīdi okupēja Japāna neilgi pirms Otrā pasaules kara beigām. 1946. gadā Francija atguva kontroli pār valsti. 1950. gadā Laosai tika piešķirta daļēja autonomija kā Francijas Savienības dalībvalstij.[3]
1954. gadā Laosa ieguva pilnīgu neatkarību kā konstitucionālā monarhija. Sākās Laosas pilsoņu karš starp rojālistiem un komunistu grupu Pathet Lao. 1960. gados Laosa bija pakļauta ASV gaisa bombardēšanai Vjetnamas kara laikā. ASV spēki mēģināja iznīcināt ziemeļvjetnamiešu patvērumus un pārraut to piegādes ceļus, kas pazīstami kā Ho Ši Mina ceļi. 1973. gadā tika noslēgts pamiers starp rojālistiem un komunistiem, kurā valsti sadalīja starp abām pusēm. 1975. gadā Pathet Leo (tad pārsaukta par Laosas Tautas Fronti) ieguva varu. Karalis Savangs Vatthana atsacījās no troņa. Viņš vēlāk tika sagūstīts un mira. Tika pasludināta Laosas Tautas Demokrātiskā Republika ar Laosas Tautas revolucionāro partiju (LPRP) kā vienīgo likumīgo politisko partiju valstī.[3]
Laosa ir vissmagāk bombardētā vieta pasaulē, pateicoties ASV gaisa bombardēšanai Vjetnamas kara laikā. 9 gadu laikā (1964.-1973.) ASV nometa vairāk nekā 2 miljonus tonnu bumbu, no kurām aptuveni 30% neuzsprāga. Vēl joprojām Laosā ir liels skaits nesprāgušu bumbu, kas padara lielāko daļu zemes nederīgu lauksaimniecībai.[4]
1986. gadā, pateicoties Gorbačova reformām Padomju Savienībā, Laosā tika ieviestas dažas brīvā tirgus ekonomikas reformas. 1989. gadā notika pirmās vēlēšanas kopš 1975. gada. Visus kandidātus apstiprināja LPRP un komunisti palika pie varas.[3]
1991. gadā tika noslēgts drošības un sadarbības līgums ar Taizemi. Valsts pieņēma jaunu konstitūciju, kas pastiprināja LPRP lomu valstī. 1994. gadā tika atvērts draudzības tilts starp Laosu un Taizemi. 1995. gadā ASV atcēla 20 gadus ilgo atbalsta embargo.[3]
1997. gadā Laosa kļuva par Dienvidaustrumāzijas Nāciju Asociācijas (ASEAN) dalībvalsti. Tajā pašā gadā valsts cieta no Āzijas finansiālās krīzes, kas samazināja Laosas valūtas (kipa) vērtību. 2000. gadā valdība uzsāka decentralizācijas procesu, piešķirot provincēm lielāku autonomiju.[3]
Laosas iesniedza pieteikumu dalībai Pasaules tirdzniecības organizācijai (PTO) 1997. gadā; 2013. gada 2. februārī tai tika piešķirta pilnīga dalība.[3]
Ģeogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laosa ir vienīgā valsts Indoķīnas pussalā, kurai nav pieejas jūrai. Valsts platība ir 237 955 km2, kas to ierindo 82. vietā pasaulē pēc platības. Tās reljefā dominē biezi meži un kalni, no kuriem augstākais ir Phu Bia (2819 m augsts). Mekonga veido lielāko daļu no Laosas rietumu robežas ar Taizemi, savukārt Čionsona kalnu grēda veido lielāko daļu no austrumu robežas ar Vjetnamu.
Valsts galvaspilsēta ir Vjenčana, kas ir arī tās lielākā pilsēta.
Klimats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laosai raksturīgs tropu klimats, kurā dominē musoni. Izteikta lietus sezona ir laikā posmā no maija līdz novembrim, tai seko sausā sezona no decembra līdz aprīlim.
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laosas administratīvo iedalījumu veido 17 provinces un galvaspilsētas prefektūra, kurā ietilpst valsts galvaspilsēta. Provinces sīkāk iedalās 142 distriktos.
Politika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Laosa ir viena no 5 pasaules sociālistiskajām valstīm, kurās ir viena valdošā partija. Pārējās 4 ir Ķīna, Vjetnama, Ziemeļkoreja un Kuba. Pēc pilsoņu kara beigām 1975. gadā komunisti gāza monarhiju un kopš tā laika ir bijuši pie varas. Laosa ir vienas partijas valsts, kurā pie varas ir Laosas Tautas revolucionārā partija.
Ekonomika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1986. gadā Laosas valdība sāka decentralizēt kontroli pār tās ekonomiku un veicināt privātuzņēmumu darbību. No 1988. gada līdz 2008. gadam ekonomiskā izaugsme vidēji bija 6% gadā, izņemot īslaicīgu kritumu, ko izraisīja Āzijas finanšu krīze, kas sākās 1997. gadā. Lauksaimniecība, kurā dominē rīsu audzēšana, veido apmēram 25% no iekšzemes kopprodukta un 73% no kopējā darbaspēka.[5]
Laosa eksportē koka izstrādājumus, kafiju, elektrību, alvu, varu, zeltu un manioku. Galvenie eksporta partneri ir Taizeme, Ķīna un Vjetnama. Taizeme saņem 30,4% no Laosas eksporta precēm. Valsts importē mašīnas un iekārtas, transportlīdzekļus, degvielu un patēriņa preces.[5]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2017. gadā Laosā bija 6 889 826 iedzīvotāji. Tā ierindojas 106. vietā pasaulē pēc iedzīvotāju skaita. 43,1% iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Vidējais iedzīvotāju vecums Laosā ir 23 gadi.[3]
2016. gadā vidējais dzīves ilgums valstī bija 64,3 gadi; 62,2 gadi vīriešiem un 66,4 gadi sievietēm.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Laos Population». worldometers. Skatīts: 2017. gada 22. oktobris.
- ↑ Ethnic groups - Lao People's Democratic Republic
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 «Laos profile - timeline». BBC. Skatīts: 2017. gada 22. oktobris.
- ↑ «10 Interesting facts about Laos». Skatīts: 2017. gada 22. oktobris.
- ↑ 5,0 5,1 «Laos Economy 2017». Theodora. Skatīts: 2017. gada 22. oktobris.
| ||||||||||||||||||||||
| ||||||||||
|