Rīga
- Šis raksts ir par Latvijas galvaspilsētu. Par citām jēdziena Rīga nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Rīga | |||
|---|---|---|---|
| Rīga | |||
| |||
  Rīga | |||
| Koordinātas: 56°56′51″N 24°06′23″E / 56.94750°N 24.10639°EKoordinātas: 56°56′51″N 24°06′23″E / 56.94750°N 24.10639°E | |||
| Valsts |
 Latvija | ||
| Pirmoreiz minēta | 12. gs. | ||
| Dibināta | 1201. gadā | ||
| Pilsētas tiesības | 1225. gadā [1] | ||
| Administrācija | |||
| • Mērs | Nils Ušakovs | ||
| Platība[2] | |||
| • pilsēta | 304,0 km2 | ||
| • sauszeme | 253,1 km2 | ||
| • ūdens | 51,0 km2 | ||
| Augstums | 6 m | ||
| Iedzīvotāji (2024)[3] | |||
| • pilsēta | 605 273 | ||
| • blīvums | 2 391,9 iedz./km2 | ||
| • aglomerācija | 942 002 | ||
| Laika josla | EET (UTC+2) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | ||
| Pasta indeksi | LV-10(01-84) | ||
| Mājaslapa | riga.lv | ||
 Rīga Vikikrātuvē | |||
Rīga ir Latvijas galvaspilsēta un galvenais industriālais, darījumu, kultūras un finanšu centrs Baltijā, nozīmīga ostas pilsēta. Ar 713 016 iedzīvotājiem (2009)[4] tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (aiz Sanktpēterburgas un Stokholmas) visā Baltijas jūras reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai pieguļošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) 0,94 miljoni cilvēku, kas ir gandrīz puse visu Latvijas valsts iedzīvotāju.
Rīgas vēsturiskais centrs ir iekļauts UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā un tas ir ievērojama ar jūgendstila arhitektūru, kurai pēc UNESCO viedokļa nav līdzīgu pasaulē.[5] Rīga būs viena no 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētām.[6]
Vēsture
Kopš dibināšanas gada līdz mūsu dienām Rīga ir reģiona lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām Baltijas jūras austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar 20. gadsimtu - Latvijas Republikas galvaspilsēta.
Pilsētas attīstība
| Rīga | |
|---|---|
| UNESCO Pasaules mantojuma saraksts |
Gadsimta pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjuma pieaugumu, kuru veicināja Latvijas straujā ekonomiskā izaugsme 2000. gados. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās Latvijas augstceltne bija Saules akmens Ķīpsalā. Tika sākta Latvijas bibliotēkas ēka - Gaismas pils celtniecība. 2008. gadā tika atklāts Dienvidu tilts, kurš bija pirmais, kopš 1970. gadiem, uzbūvētais tilts pār Daugavu. Rīgas Satiksme pilnībā atjaunoja autobusu parku un daļēji atjaunoja vai rekonstruēja trolejbusu un autobusu parku.
2003. gadā Rīgā notika Eirovīzijas dziesmu konkurss. 2006. gada maijā Rīgā notika Pasaules čempionāts hokejā, bet tā paša gada novembrī 19. NATO samits.
Sakarā ar globālo finanšu krīzi 2008. gadā, Latvijas ekonomika, pēc rekordstraujas attīstības 2000. gados, pārkarsa un, nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība netika apturēta. Nozīmīgākie no tiem bija Dienvidu tilts ar piebraucamajiem ceļiem abpus Daugavas, kā arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunā ēkā (tā dēvētā Gaismas pils).
Sports
2006. gadā Rīgā norisinājās Pasaules čempionāts hokejā. Rīgā bāzēts Kontinentālās hokeja līgas klubs Rīgas "Dinamo". Latvijas hokeja līgā spēlē HK Rīga 2000, Rīgas "Concept", HS Rīgas "Prizma/Hanza", SK Rīga 18, kā arī SK LSPA/Rīga.
Latvijas futbola Virslīgā spēlē Skonto FC, FK Daugava Rīga, kā arī RFS/Olimps.
Katru pavasari Rīgā notiek Rīgas maratons.
Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi - Barons/LMT, ASK Rīga, BK VEF Rīga, BK Ķeizarmežs, kā arī sieviešu klubs TTT Rīga.
Ģeogrāfija
Rīgas pilsēta atrodas Latvijas centrālajā daļā, Rīgas jūras līča dienvidu piekrastē, Viduslatvijas zemienē, Rīgavas un Tīreļu līdzenuma teritorijā, abos Daugavas krastos (teritoriju Daugavas kreisajā krastā sauc par Pārdaugavu). Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir Dzegužkalns - 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri.
Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1-11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1-3 hektāri lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10-28 metri virs jūras līmeņa.
Klimats
Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir Atlantijas okeāna mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu ciklonisko darbību. Tāpēc bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju (Rīgas jūras līča, Daugavas, Ķīšezera) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra parasti ir 2-3 grādi augstāka nekā tās tuvākajā apkārtnē.
Saules leņķa maksimums ir 22. jūnijā, 56,4°, bet zemākais 22. decembrī, tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ielgums vasarā ir 54-57%, ziemā tikai 14-25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas - atiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13-20, bet vasarā tikai 1-2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā - 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²).
Temperatūra
Viszemākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī.
- -34,9°C (1956. gada 1. februāris)
- -33,7°C (1970. gada 30. janvāris)
Visaugstākās gaisa temperatūras Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā.
- +34,5°C (1885. gada 15. jūlijs) [7]
- +34,1°C (2002. gada jūlijs)
- +33,6°C (1959. gada 13. jūlijs un 2002. gada augusts)
Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, pat līdz 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939/1940, 1941/1942, 1955/1956, 1978/1979, 1984/1985, 1986/1987 gados. Vasarā gaisa temperatūra galvenokārt no +5 ... +15 grādiem naktī līdz +20 ... +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8-10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus nav garš, no jūnija vidus līdz augusta beigām. Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, maksimāli iespējama 7-9 dienas vasarā (1936, 1939. gadi). Pavasaris ir auksts un ieildzis, bet rudens silts un garš.
Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5°C vai augstāka, sākas vidēji 14. aprīlī un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10°C vai augstāka) - 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap 25. aprīli, bet atsevišķos gados var būt vēl 15. maijā (1927. gads). Agrākās rudens salnas reģistrētas 1906. gada 26. septembrī. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8°C vai zemāka, sākas 8. oktobrī un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8-10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākās rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām).
Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. vasarā tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vsara. Ciklonu maksimums vērojams rudenī - 55 dienas, vasarā - 41 dienu. Reizēm 50-60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju gaisa temperatūras pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem -30°C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2-3 dienām. Dienvidu cikloni no Vidusjūras un Melnās jūras dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160-180 dienas Rīgā valda anticikloni. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170-180 dažādas atmosfēras frontes. Ar tām saistās vēja pastiprināšanās, nokrišņi, pērkona negaisi, krusa, puteņi. Ziemā Siltās atmosfēras frontes izraisa atkalu, miglu un smidzinošu lietu.
Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.[8] [9]
| Rīgas meteoroloģiskie dati. | ||||||||||||||||||
| Temperatūra ( °C ) | ||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Gadā | |||||
| Absolūtais maksimums (°C) | +10,2 2007 |
+13,6 1990 |
+20,5 1968 |
+27,9 2000 |
+30,5 1886 |
+34,0 1988 |
+34,5 1885 |
+33,9 1936 |
+29,4 1992 |
+23,4 1966 |
+17,2 1968 |
+11,8 2015 |
+34,5 1885 | |||||
| Augstākā vidējā temperatūra (°C) | +3,7 2020 |
+4,4 1990 |
+4,7 2007 |
+10,7 2000 |
+17,4 2018 |
+20,4 2021 |
+23,1 2021 |
+21,6 1846 |
+17,4 1806 |
+10,7 1907 |
+5,7 1978 |
+4,3 2006 |
9,3 2019 | |||||
| Vidējā mēneša temperatūra (°C) | −3,5 | −3,4 | +0,1 | +5,0 | +11,6 | +15,3 | +17,2 | +16,5 | +11,8 | +7,1 | +2,3 | −1,5 | +6,5 | |||||
| Zemākā vidējā temperatūra (°C) | −14,7 1893 |
−13,9 1929 |
−10,0 1942 |
−0,2 1852 |
+6,0 1864 |
+10,7 1928 |
+14,0 1904 |
+13,3 1956 |
+9,1 1877 |
+2,1 1805 |
−4,5 1919 |
−11,5 1876 |
+3,4 1942 | |||||
| Absolūtais minimums (°C) | −33,7 1970 |
−34,9 1956 |
−30,3 1942 |
−13,1 1942 |
−5,5 1941 |
−2,3 1941 |
+4,0 1968 |
+0,0 1966 |
−4,1 1996 |
−9,5 1912 |
−20,5 1890 |
−31,9 1978 |
−34,9 1978 | |||||
| Sniega sega | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Summa | |||||
| Vidējais sniega segas biezums (cm) | 9 | 12 | 7 | — | — | — | — | — | — | — | 2 | 6 | — | |||||
| Maksimālais sniega segas biezums (cm) | 65 1908 |
79 1900 |
76 1900 |
13 | — | — | — | — | — | 39 2003 |
34 | 46 2010 |
79 1900 | |||||
| Saulainība | ||||||||||||||||||
| Mēnesis | Jan | Feb | Mar | Apr | Mai | Jūn | Jūl | Aug | Sep | Okt | Nov | Dec | Summa | |||||
| Vidējais saulaino stundu skaits mēnesī | 36 | 65 | 133 | 237 | 280 | 296 | 296 | 246 | 186 | 91 | 31 | 24 | 1922 | |||||
| Avots: Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs. | ||||||||||||||||||
Fauna
Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažāduūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā.
Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar precīzi noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā beiži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas rudās lapsas. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un Daugavas salās - pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas eži, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar Daugavu), retāk sesku un meža caunu.
Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 Latvijā sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums logzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām - piemēram mājas balodis, mājas zvirbulis, arī svīre un kovārnis. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais mežastrazds, parastā žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzena ūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkankrūtīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt parastā žubīte, vītītis, cekulzīlīte, rudais erickiņš. Daugavā un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos - upes tārtiņš, ūdenstilpēs - meža pīle.
Rīgas pilsētas administratīvā robeža
Rīgas pilsētas platība ir 307,17 km², bet pierēķinot piepilsētas, galvaspilsētas platība sasniedz aptuveni 7000 km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju.
Administratīvais iedalījums
Rīgas pilsēta ir iedalīta sešās administratīvās vienībās:
- Centra rajons (3 km²)
- Kurzemes rajons (79 km²)
- Zemgales priekšpilsēta (41 km²)
- Ziemeļu rajons (77 km²)
- Vidzemes priekšpilsēta (57 km²)
- Latgales priekšpilsēta (50 km²)
Pēc platības lielākais ir Kurzemes rajons bet mazākais Centra rajons. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir Latgales priekšpilsēta, savukārt Vidzemes priekšpilsēta un Centra rajons pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka Vidzemes un Zemgales priekšpilsētas ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006-2008) laikā ir pieaudzis, savukārt Latgales priekšpilsētā tas ir samazinājies visstraujāk. [10]
Teritorijas iedalījums
- Apdzīvojamās platības aizņem 67,00 km² (21,8%)
- Rūpnieciskās platības aizņem 52,45 km² (17,0%)
- Ielas un ceļi aizņem 24,64 km² (8,0%)
- Parki aizņem 57,54 km² (19,0%)
- Ūdens platība aizņem 48,50 km² (15,8%) [11]
Rīgas apkaimes
Kopš pirmās Latvijas brīvvalsts laikiem Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināts pilsētas teritoriālais iedalījums, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas), tomēr nosacīti Rīga bija sadalīta 47 rajonos, jeb mikrorajonos. Mikrorajonu robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt Spilvi, kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda - sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu, bija diezgan atšķirīga.
2008. gadā Rīgas Domes pilsētās attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna - apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku. Kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.[12] [13]
Rīgas apkaimju uzskaitījums
|
|
|
Demogrāfija
Astoņdesmito gadu vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā — 909 135 cilvēki. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, dēļ Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās Krievijā, kā arī dēļ ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714 bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija jau vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada 1. janvārī Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. 21. gadsimta pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, bet temps bija gandrīz apstājies. 2007. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 5 114 iedzīvotājiem un 2008. gada sākumā Rīgā dzīvoja 717 371 cilvēku.[14]
|
|
|
|
Nacionālais sastāvs
Nacionālais sastāvs Rīgā ir polarizēts. Vērojamas tendences, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam pilsētā, samazinās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr latviešu, kā arī citu, mazāku grupa skaits samazinās lēnāk, nekā piemēram krievu skaits, kuri samazinās visstraujāk. Ir arī tādas grupas, kas skaitliski pat palielinās - pie tādām grupām var pieskaitīt čigānus un vāciešus, kā arī citas, vēl sīkākas grupas.
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, 2009. gada 1. janvārī tas bija sekojošs.
| Iedzīvotāju nacionālais sastāvs Rīgā 2009. gadā. | ||||||||||||||||||
| Tautība | Procenti | Iedz. skaits | ||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Latvieši | 42,24% | 302 492 | ||||||||||||||||
| Krievi | 41,29% | 295 679 | ||||||||||||||||
| Baltkrievi | 4,25% | 30 441 | ||||||||||||||||
| Ukraiņi | 3,91% | 28 017 | ||||||||||||||||
| Poļi | 1,99% | 14 310 | ||||||||||||||||
| Ebreji | 1,08% | 7 759 | ||||||||||||||||
| citi | 5,21% | 37 312 | ||||||||||||||||
Transports
Sabiedriskais transports Rīgā
Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 53 autobusu, 20 trolejbusu un 11 tramvaju līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas.
Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938.gada 1. jūlijā.
Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas notika atklāts 1947. gada 4.novembrī plkst. 16.30 Krišjāņa Valdemāra ielas un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līniju no Centrāltirgus uz Sarkandaugavu, ko drīz pēc tam pagarināja līdz Mežaparkam. Piecdesmitajos gados trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā (Krievija) ražotajiem trolejbusiem.
1882. gada 23. augustā tiek atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza Liepāja, kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnijas Baltijā. Rīgā pirmais elektriskais tramvajs pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt1901. gada 23. jūlijā.
Citi transporta veidi
Radiostacijas
|
|
Sadraudzības pilsētas
Rīgai ir sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:[17]
Attēlu galerija
-
-
Rīgas panorāma 20. gadsimta sākumā. -
Rīgas pils, raugoties no Daugavas. -
Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas. -
Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma. -
Rīgai dāvinātais pulkstenis no tās sadraudzības pilsētas Kobes. Tas rāda laiku abās pilsētās.
-
Vecrīga, raugoties no Daugavas. -
Vanšu tilts pār Daugavu.
-
Rīgas centrālā daļa. -
Rīgas ostas iekraušanas celtņi. -
Vecrīga, skatoties no Zaķusalas. Priekšplānā Dzelzceļa tilts.
Cilvēki
 |
Personības, kas dzimušas Rīgā:
Skatīt arī
- Sabiedriskais transports Rīgā
- Rīgas Satiksme
- Rīgas Dome
- Rīgas arhibīskapi
- Daudzstāvu dzīvojamie rajoni Rīgā
- Radio Rīgā
Piezīmes un atsauces
- ↑ http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm
- ↑ 2,0 2,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 3,0 3,1 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
- ↑ 4,0 4,1 Centrālās statistikas pārvaldes datubāze
- ↑ «World Heritage List - Riga (Latvia); No. 852» (pdf). unesco.org. p. 3 (67). lpp.
- ↑ cite web|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA - Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}
- ↑ http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071
- ↑ Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra
- ↑ Māja lapas pogoda.ru.net
- ↑ Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats (pdf fails)
- ↑ 11,0 11,1 http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm Kļūda atsaucē: nederīga
<ref>iezīme; nosaukums "ie2" definēts vairākas reizes ar dažādu saturu - ↑ http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/
- ↑ http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415
- ↑ Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzes
- ↑ Iedzīvotāju skaita kritums 2. Pasaules kara un deportāciju dēļ.
- ↑ 16,0 16,1 16,2 16,3 Nav Rīgas radiostacija, bet ir dzirdama pilsētas teritorijā.
- ↑ Rīgas sadraudzības pilsētas
- ↑ «Mayor Announces Sister City - Meeting (7/30/2003)». Providence, RI, Office of the Mayor. Skatīts: 17.01.2007..
Ārējās saites
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīga |
- Rīgas pilsētas domes portāls
- Cita Rīga - Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi
- Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu
- Rīgas vēsture fotogrāfijās
- Rīgas vēstures kinomateriāli
- Par velosatiksmi Rīgā
- Rīga Latvijas ceļvedī
- Laikraksts "Rīgas Pilsētas Vēstis
- Rīga fotogrāfijās
- Lietuviešu Wiki
- Rīgas ievērojamās vietas (krieviski)
- Rīgas ceļvedis pa labākajām kafejnīcām, bāriem, restorāniem un kultūras iestādēm (angliski)
- sites-of-memory.de Pieminekļi Rīgā (angliski)
- LitDok Austrumviduseiropa (Herder-Institut Marburg)
- Rīga fotogrāfijās un tīmekļkameras
| ||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||
| |||||||||||||||||||||