Četri gadalaiki
"Četri gadalaiki" (itāļu: Le quattro stagioni) ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Antonio Vivaldi skaņdarbiem (1723). Tas ir četru vijoļkoncertu cikls: "Pavasaris", "Vasara", "Rudens" un "Ziema". Katrā no šiem koncertiem ir trīs daļas: ātra, lēna un dzīva, kustīga noslēgumdaļa (fināls).
Daļu izkārtojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Soneti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katrai koncertu cikla daļai, iespējams, pats Antonio Vivaldi veltījis nelielus sonetus.
"PAVASARIS"
Allegro
Pavasaris ir klāt,
ar svinīgu dziesmu to putni sveic,
un mutuļojošus strautus
tikmēr noglāsta maigas vēsmas.
Pavasara vēstneši – pērkona negaisi, izpletuši melno apmetni pār debesīm, dārd un zibeņo.
Tad tie noklust,
un putniņi atsāk savas valdzinošās dziesmas.
Largo
Uz ziediem klātas pļavas,
lapām un zālei maigi sanot,
guļ kazu gans,
un tā uzticamais suns tam blakus.
Allegro
Svinīgi skanot zemnieku dūdām,
zem mirdzošā pavasara debesu baldahīna
dejo nimfas un gani.
"VASARA"
Allegro non molto
Zem dedzinošās Saules
nežēlīgā karstuma
cilvēks un ganāmpulks pagurst,
pīnijas izkalst.
Atskan dzeguzes balss,
un sadzirdamas maigās ūbeles un žubītes dziesmas.
Siltas vēsmas gaisā virmo,
bet draudīgi ziemeļu vēji spēji nopūš tās malā:
gans nobijies raud,
nojauzdams spēcīgu vētru un postījumus, kurus tā nesīs.
Adagio e piano. Presto e forte.
Viņa nogurušās rokas un kājas atmostas no snauda,
zibšņu un dārdoņas izbiedētas.
Mušas un odi
apdulluši dūc.
Presto
Ak, vai,
viņa sliktākās nojausmas
izrādījušās pareizas:
debesis zibeņo un dārd, milzīga krusa lejup krīt,
kapājot lepni augošo labību.
"RUDENS"
Allegro
Ar dziesmām un dejām
zemnieki cildina
bagātīgi ievākto ražu,
dzēriens no Bakha kausa līst aumaļām,
un daudzi svinības noslēdz, iemiegot.
Adagio molto
Pamazām dziesmas un dejas izsīkst,
spirdzinošās vēsmas patīkami ieaijā saldā miegā visus pēc kārtas.
Allegro
Rītausmā parādās mednieki,
ragu skaņas, saucieni un suņi par gatavību medībām liecina.
Upuris, iztramdīts, mūk,
viņi tam seko.
Lielā saucienu un suņu trokšņa pārbiedēts, jau ievainots,
dzīvnieks cīnās pretī,
bet nomocīts mirst.
"ZIEMA"
Allegro non molto
Nosalis un trīcošs stindzinoši auksto vēju dzenātā sniegā,
skraida turp un atpakaļ,
piesitot ledainās kājas
un klabinot zobus no sīvā sala.
Largo
Atpūsties mierīgiem un apmierinātiem
pie kamīna,
kamēr lērumu ārā palikušos samērcē lietus.
Allegro
No bailēm paslīdēt un nokrist,
soļot pa ledu lēni un piesardzīgi.
Straujš pagrieziens: kāja slīd,
kritiens zemē!
No jauna piecelties un steigties,
kamēr ielūzt ledus.
Jūt izskrejam ziemeļu vējus
pat caur māju cieši aizvērtām durvīm -
tā ir ziema, kas prieku mums nes!
Latviskojums: K. un D.Īvāni
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Četri gadalaiki |
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|