Banti

Baltu valodās runājošo etnisko grupu izplatība

Banti ir kolektīvs apzīmējums vairāk nekā 400 dažādām Centrālās, Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas etniskajām grupām, kuras runā bantu valodās. Kopējais bantu skaits pārsniedz 200 miljonus.

Vēsture

Šo terminu 1862. gadā ieviesa vācu valodnieks Vilhelms Blīks (Wilhelm Bleek), jo daudzās bantu valodās bantu nozīmē "cilvēki".

Izcelsme

Uzskata, ka bantu priekšteči sākotnēji dzīvojuši Kamerūnas augstienēs un Nigērijas dienvidaustrumos. Apmēram 1000. gadu p.m.ē. bantu ciltis apguva ieroču un darbarīku izgatavošanu no dzelzs, un dzelzs laikmetā viņu apmetņu areāls līdz Viktorijas un Tanganjikas ezeriem. Vēlāk bantu cilšu apdzīvotā teritorija strauji paplašinājās uz dienvidiem no ekvatora un viņi atspieda vai asimilēja khoju-sanu valodās runājošos Dienvidāfrikas pirmiedzīvotājus, kuri nenodarbojās ar lauksaimniecību un turpināja lietot akmens ieročus un darbarīkus. Līdz apmēram 5. gadsimtam m.ē. bantu izplatības areāls sasniedza mūsdienu robežas.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Banti.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)