Lielā stērste
| Lielā stērste Emberiza calandra (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Apakškārta | Dziedātājputni (Passeri) |
| Dzimta | Stērstu dzimta (Emberizidae) |
| Ģints | Stērstes (Emberiza) |
| Suga | Lielā stērste (Emberiza calandra) |
| Sinonīmi | |
| |
 Lielā stērste Vikikrātuvē | |
Lielā stērste (Emberiza calandra) ir neliela auguma stērstu dzimtas (Emberizidae) dziedātājputns, kas sastopams Eiropā, Ziemeļāfrikā un Āzijas rietumos un centrālajā daļā.[1] Tai ir divas pasugas.[2]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielā stērste ligzdo Centrāleiropā un Dienvideiropā, Ziemeļāfrikas rietumos, Tuvajos Austrumos un lokalizēta populācija ligzdo Vidusāzijā. Eiropā areāls uz ziemeļiem sasniedz Lielbritāniju un Dāniju. Robeža seko Baltijas jūras dienvidu krastam aptuveni līdz Kaļiņingradas apgabalam, ietver Poliju, Lietuvas un Baltkrievijas dienvidu malu, Ukrainu un Krievijas dienviddaļu līdz Kaspijas jūrai.[3]
Mēdz ieklejot Ziemeļeiropā, sasniedzot Fēru salas, Norvēģiju un Somiju.[1] Ziemā veic nelielu distanču migrāciju — lielākā daļa putnu paliek ligzdošanas areāla robežās. Tālākas migrācijas veic austrumu populācijas, sasniedzot Ēģipti un Persijas līci.[1][3]
Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā stērste Latvijā sastopama reti. Kopš 1978. gada bijuši 18 novērojumi. Neskatoties uz to, iespējams, daži pāri tomēr ligzdo, jo ir atkārtoti novērojumi vienā un tajā pašā apvidū dažādos gados. Piemēram: Babītes ezera rietumu galā, Barkavas — Degumnieku apvidū un Saldus novadā. Lielā stērste novērota atkārtoti arī Papē, tikai ar lielāku gadu starpību.
Raksturīgajā biotopā, klajos lauku apvidos, īpaši nostāk no ceļiem, tā var viegli palikt nepamanīta. Domājams, ka atsevišķi īpatņi uzturas Latvijā katru gadu.[3] Latvijā sastopama nominālpasuga E. c. calandra.[3]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielā stērste ir masīva stērste ar lielu knābi un spēcīgām kājām. Tēviņš lielāks nekā mātīte, turklāt lielās stērstes tēviņš ir lielākais no visām stērstēm.[4] Ķermeņa garums 16—19 cm, spārnu plētums 27—30 cm, svars 32—67 g.[4][5]
Apspalvojums abiem dzimumiem līdzīgs — brūns ar tumši brūnām svītriņām. Krūtis un vēders nedaudz gaišāki kā mugurpuse. Vizuāli līdzīgāks zvirbuļa mātītei vai lauku cīrulim, nekā pārējām stērstēm.[4] Acis tumši brūnas, knābis dzeltens. Īsos pārlidojumos lielajai stērstei kājas parasti karājas lejup (nepievilktas pie ķermeņa). Šī īpašība var palīdzēt atpazīt lielo stērsti dabā.[6][7]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā stērste mājo atklātā ainavā: gan stepē, gan lauksaimniecības zemēs. Tā uzturas arī krūmainās pļavās, bet izvairās no biezi augošiem krūmiem, arī no mežiem vai akmeņainām un klinšainām vietām. Areāla ziemeļu daļā galvenokārt novērojama graudaugu tīrumos un pļavās. Ziemas periodā lielā stērste uzturas baros, kas kopīgi barojas un pārlido no viena tīruma uz nākamo.[1][4]
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielā stērste galvenokārt barojas ar sēklām un citām augu daļām, bet ligzdošanas sezonas laikā arī ar bezmugurkaulniekiem, galvenokārt ar sīkiem kukaiņiem.[1][4] Barību meklē uz zemes, mēdz vērot apkārtni no augstākas vietas.[4]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ligzdošanas sezona lielajai stērstei sākas samērā vēlu — maija beigās.[1] Tēviņš sezonas laikā cenšas sapāroties ar pēc iespējas vairākām matītēm, tās var būt līdz pat 18 mātītes.[6] Ligzda atrodas uz zemes, ieslēpta starp augiem vai zem krūma. To būvē tikai mātīte, izmantojot sausu zāli un saknītes. No iekšpuses tā izklāta ar smalkākiem stiebriņiem un reizēm ar matiem.[1][4][6] Sezonā var būt divi perējumi, lai gan biežāk ir viens.[6]
Dējumā 3—6 olas. Inkubācijas periods ilgst 12—14 dienas. Perē tikai mātīte, par mazuļiem galvenokārt rūpējas arī mātīte, tēviņam reizēm tai palīdzot. Mazuļi tiek baroti ar kukaiņiem. Jaunie putni ligzdu atstāj pirms iemācījušies lidot, 9—13 dienu vecumā.[1][4][6]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielajai stērstei ir 2 pasugas:[2]
- Emberiza calandra calandra — sastopama no Eiropas rietumiem līdz Turcijai, Kaukāzam un Irānas ziemeļiem, arī Ziemeļāfrikas rietumos un Kanāriju salās;
- Emberiza calandra buturlini — sastopama no Tuvajiem Austrumiem līdz Ķīnas ziemeļrietumiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 1,7 IUCN: Emberiza calandra
- ↑ 2,0 2,1 World Bird List: Buntings, 2018
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «Ornitofaunistika: Lielā stērste Emberiza calandra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 26. februārī. Skatīts: 2018. gada 16. februārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 4,7 «Planet of Birds: Corn Bunting (Emberiza calandra)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 25. februārī. Skatīts: 2018. gada 16. februārī.
- ↑ Alive: Corn Bunting (Emberiza calandra)
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 «ARKive: Corn bunting (Miliaria calandra)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 15. decembrī. Skatīts: 2018. gada 16. februārī. Arhivēts 2017. gada 15. decembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Bird Field Guide: Corn Bunting Emberiza calandra». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembrī. Skatīts: 2018. gada 16. februārī.